klaidonis
klaidonis -ņa, v.
klaidone -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Cilvēks, kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Cilvēks, kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
PiemēriVīrs apdilušajā žaketē droši vien ir bezdarbnieks, bet tas ar skrandaino mēteli un sarkano degunu - klaidonis.
1.1.Klaiņojošs dzīvnieks.
PiemēriLai neuztraucas tie dzīvnieku draugi, kas par saviem kaķiem rūpējas, - šāds dzīvnieks nenokļūs klaidoņu pulkā.
Avoti: 4. sējums