Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
klaidīt
klaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; intrans.; apv.
1.Klīst1.
PiemēriTikai bērnus redzēja apkārt skraidām un klaidām.
2.Klīst2.
PiemēriCik sūri ir svešos ļaudīs klaidīt.
3.parasti 3. pers. Klīst3.
PiemēriTā bailīgi mans skatiens klaida, pa laukiem.. maldoties.
4.parasti 3. pers. Klīst4.
PiemēriIelejā migla klaida.
Avoti: 4. sējums