klaidonīgs
klaidonīgs -ais; s. -a, -ā
klaidonīgi apst.; pareti
Tāds (cilvēks), kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Tāds (cilvēks), kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
PiemēriPilsēta ir kļuvusi taupīga, tā nevar izšķaidīt Baltezera ūdeni bez kāda saprātīga iemesla par prieku bērniem un klaidonīgiem slaistiem..
Avoti: 4. sējums