virt
virt verdu, verd, verd, pag. viru
1.intrans.; parasti 3. pers. Vārīties. Būt tādam, kur kas vārās.
PiemēriApplaucēties ar verdošu ūdeni.
- Applaucēties ar verdošu ūdeni.
- Ūdens katlos sten un verd.
- Tur verd gaļa kāpostos.
- ..Kundziņš virs trumulī, Mums uguns jākurina.
- Katls sāka virt.
- pārn. Es kāpju, es verdu, es dzirkstu Tava baltā mirdzuma staros.
2.intrans.; parasti 3. pers. Spēcīgi mutuļot, viļņoties (piemēram, par ūdenstilpi).
Piemēri..upe vairs neplūst, tā verd, mutuļo, atgādinot teiksmainu raganu katlu.
- ..upe vairs neplūst, tā verd, mutuļo, atgādinot teiksmainu raganu katlu.
- pārn. ..Tad jūrmalā, kur staltas villas spīd, Verd dzīves straume aizraujoši jautra.
2.1.Mutuļot, mutuļojot plūst augšup (piemēram, par liesmām, dūmiem, tvaikiem).
PiemēriNo katla verd garaiņi.
- No katla verd garaiņi.
- Avots verd augšup.
- No zemes dzīlēm verd lava.
- Arī Jaungada naktī liesmas verd martena krāsnīs..
- ..[ceplis] kūpēja melniem dūmu mutuļiem, tie līdz ar brūnām liesmu melēm vira laukā arī no dziļi iemūrētās mutes.
3.intrans.; parasti 3. pers. Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli, jūtām, arī gribu, enerģiju u. tml.).
Piemēri«Bet vai es neesmu labāk paēdis un glītāk apģērbies par dažu labu vīrenieku [precētu vīru]?» - «Nu, tagad vēl vari tā runāt, kamēr verd jaunības spēki kaulos.»
- «Bet vai es neesmu labāk paēdis un glītāk apģērbies par dažu labu vīrenieku [precētu vīru]?» - «Nu, tagad vēl vari tā runāt, kamēr verd jaunības spēki kaulos.»
- Visas domas un jūtas, kas verd un kūsā šai mīļajā augumā, tagad vērpsies kopā ar viņa domām un jūtām. [Domā strādnieks par savu iemīļoto.]
3.1.Strauji, spraigi norisināties (par procesu, parādību).
Avoti: 8. sējums