virt
virt verdu, verd, verd, pag. viru
1.intrans.; parasti 3. pers. Vārīties. Būt tādam, kur kas vārās.
PiemēriApplaucēties ar verdošu ūdeni.
2.intrans.; parasti 3. pers. Spēcīgi mutuļot, viļņoties (piemēram, par ūdenstilpi).
Piemēri..upe vairs neplūst, tā verd, mutuļo, atgādinot teiksmainu raganu katlu.
2.1.Mutuļot, mutuļojot plūst augšup (piemēram, par liesmām, dūmiem, tvaikiem).
PiemēriNo katla verd garaiņi.
3.intrans.; parasti 3. pers. Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli, jūtām, arī gribu, enerģiju u. tml.).
Piemēri«Bet vai es neesmu labāk paēdis un glītāk apģērbies par dažu labu vīrenieku [precētu vīru]?» - «Nu, tagad vēl vari tā runāt, kamēr verd jaunības spēki kaulos.»
3.1.Strauji, spraigi norisināties (par procesu, parādību).
Avoti: 8. sējums