Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izpūst
izpūst -pūšu, -pūt, -pūš, pag. -pūtu; trans.
1.Pūšot izvirzīt (no mutes, piemēram, gaisu).
PiemēriEs dzirdu, ka zvērs ar troksni ievelk un izpūš dvašu..
1.1.Pūšot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
PiemēriŠoferis caur nāsīm izpūta kuplu dūmu mutuli..
1.2.Pūšot izvirzīt (piemēram, gāzi, dūmus) — par mehānismu, ierīci.
Piemēri..viens [aparāta] stobrs minūtē izpūš 36 kubikmetrus putu.
2.Pūšot notraukt, aiztraukt (parasti par vēju).
Piemēri..vējš izpūta aizgruzdušo tabaku gaisā..
2.1.Pūšot padarīt (ko) aukstu (par vēju).
PiemēriIstaba izpūsta auksta kā pagrabs.
2.2.Pūšot izkliedēt, arī izsmidzināt.
PiemēriAtliek tikai telpā izpūst nedaudz aerosola, telpu noslēgt un pēc 5-7 minūtēm konstatēt, ka insekti iznīcināti.
3.Nopūst (uguni), pūšot nodzēst (ko degošu).
PiemēriVelns.. pielicis savu uzticamāko kalpu par sargu, lai tas uguni izpūš, ja kāds alā ietu un ar uguni ko meklētu.
4.Pūšot izveidot (no kādas masas).
PiemēriIzpūst ziepju burbuļus.
5.vienk. Pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
PiemēriKa apsūdzētā un viņa draugu vaina nav tik liela, ka to centas izpūst vācu aprindas, tas bija pavisam skaidrs.
5.1.Izpaust (parasti ko slēpjamu).
Piemēri..Neizdevās vis apmānīt. Brālis, pagāns, izpūtis.
Stabili vārdu savienojumiIzpūst (arī iztaisīt) no oda (arī no mušas) ziloni.
Avoti: 3. sējums