Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dzelties
dzelties parasti 3. pers., dzeļas, pag. dzēlās; refl.
1.Dzelt2. Durties.
PiemēriĒrkšķi dzeļas rokās.
  • Ērkšķi dzeļas rokās.
2.Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
PiemēriNaida pilnām acīm [žandarms] paskatās pūlī... Un tūliņ novēršas no tiem skatieniem, kas tāda paša naida pilni dzeļas pretim.
  • Naida pilnām acīm [žandarms] paskatās pūlī... Un tūliņ novēršas no tiem skatieniem, kas tāda paša naida pilni dzeļas pretim.
  • «Lokanāk! Lokanāk!» dzeļas tēva skarbi skanīgā.. balss.
Stabili vārdu savienojumiDzelties sirdī.
Avoti: 2. sējums