rausējs
rausējs -a, v.
rausēja -as, s.
1.Darītāja → raust.
2.v.; tehn. Iekārta, ierīce u. tml. (kā) savākšanai, arī virzīšanai kopā, (to) raušot.
PiemēriOgļu rausējs.
- Ogļu rausējs.
- Salmu rausējs.
- ..racionalizatori kartupeļu kombainam piekonstruējuši īpašu rausēju.
3.Mantrausis.
PiemēriPirmajā vietā tā manta Jānim.. tiešām turējās, bet tomēr viņš nebija sīks rausējs.
- Pirmajā vietā tā manta Jānim.. tiešām turējās, bet tomēr viņš nebija sīks rausējs.
- «Ko neciešat?.. Kas jums nepatīk?» - «Rausējus, biznesmeņus. Tos, kam māksla, mūzika ir vienīgi iedzīvošanās avots.»
Avoti: 6-2. sējums