uznākt
uznākt -nāku, -nāc, -nāk, pag. -nācu; intrans.
1.Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Nākot uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriLēnām uznākt kalnā pie citiem.
Stabili vārdu savienojumiUznākt (arī iziet, uziet) uz vēstures skatuves.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriMaša [ķēve] atkal no ceļa gravas uznākusi sētsvida maurā, un Osienes bērni to apsēduši.
1.2.Uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par parādībām dabā, piemēram, mākoņiem, debess spīdekļiem.
PiemēriNo ziemeļiem uznāk melni mākoņi - kā ar drēgnu, samītu autu noklāj visu debesi.
1.3.Uzvirzīties ūdens virspusē (parasti no dziļuma) — par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
PiemēriĀtri viņš [izbēgušais ieslodzītais] norāva brūni svītrotās drēbes,.. ievīstīja tanīs laivā atrasto akmeni un visu ielaida ūdenī. Tai vietā uznāca un saplīsa balti burbuļi.
1.4.Uzdīgt.
PiemēriĻoti ieteicams sēklu pirms sēšanas samērcēt un sadiedzēt,.. asni zemes virsū uznāk pēc četrām nevis desmit dienām..
2.Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
PiemēriTādi pusvārīti zirņi bija ļoti gardi, bet mēs [bērni] atteicāmies, jo baidījāmies, ka neuznāk veckungs virsū.
3.parasti 3. pers. Iestāties, sākties (par laiku, laikposmu).
PiemēriNakts uznākusi. Mēs pļāpājam, un es nejūtu, ka aizmiegu.
3.1.Par parādībām dabā.
PiemēriDzeltenā vakara saule nolaižas jūrā. Uznāk tumsa.
4.parasti 3. pers. Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriBraucējam vilcienā uznāca miegs.
4.1.Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā).
PiemēriParasti par domām.
5.parasti 3. pers. Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
PiemēriKaram uznākot, jaunākais brālis iestājās armijā, turku frontē.
Avoti: 8. sējums