gult
gult gulstu, gulsti, gulst, pag. gūlu, arī gulu; intrans.
1.poēt. Gulties1 – parasti par cilvēku.
PiemēriIndulis: Mēs, kūri, gulstam netaisītās gultās Ar autiem kājās, drēbēm mugurā..
- Indulis: Mēs, kūri, gulstam netaisītās gultās Ar autiem kājās, drēbēm mugurā..
- pārn. Un puķes, no miega uztrauktas, mulst.. Un uz lapu spilveniem atpakaļ gulst.
1.1.Par priekšmetiem.
PiemēriNo ellišķīgās svelmes brīvi Gulst tēraudstieņi pagalmā..
- No ellišķīgās svelmes brīvi Gulst tēraudstieņi pagalmā..
- Spējš simtu atbalsīs šalc priedes kritiens skaļš, Kad baltā kupenā gulst viņas vainags zaļš.
- Laukos drīz dūks traktori,.. zemē guls zeltainie graudi.
2.parasti 3. pers. Gulties2.
PiemēriBet tumšie, kuplie mati smagiem viļņiem gulst uz sārtajām ausīm..
- Bet tumšie, kuplie mati smagiem viļņiem gulst uz sārtajām ausīm..
- Biezi, melni dūmi gulst pāri ostai..
- Putekļi, putekļi ceļas un vijas, Ceļas un gurusi grāvmalā gulst..
2.1.pārn. Izveidoties, būt redzamam, izpausties (piemēram, sejā, acīs).
PiemēriDarbs atkal iekavēts. Krunciņas cita pēc citas gulst Taigas pierē.
- Darbs atkal iekavēts. Krunciņas cita pēc citas gulst Taigas pierē.
- Pat ja acīs būtu Nāves smagums gūlis, Dzirdētu, kā aizšalc Upes vilnis līgans..
Stabili vārdu savienojumiGult (arī gulties, gulēt) uz pleciem (arī plecos).
- Gult (arī gulties, gulēt) uz pleciem (arī plecos) — Sagādāt pūles, grūtības, nomākt.
Avoti: 3. sējums