sveicināt
sveicināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
Piemēri«Labdien!» nācējs viņu sveicināja.
- «Labdien!» nācējs viņu sveicināja.
- Jauns cilvēks, Andreja kučieris, mūs pazemīgi sveicināja.
- Olga ienāca un sirsnīgi sveicināja Līdumu māti, bet saņēma diezgan vēsu pretsveicienu.
- pārn. Ja lauku puķe mani sveicina, Ar ziedu vējā pretī paklanoties, - Tik savādi ar gaišu prieku tā Man aizskar acis, liek tām apskaidroties.
- pārn. ..piemēroti saģērbjoties un krietni padarbojoties, top tik patīkami silti, ka gribas ar kailu roku sveicināt salu kā labāko draugu.
1.1.intrans.
PiemēriPieklājīgi sveicināt.
- Pieklājīgi sveicināt.
- Godbijīgi sveicināt.
- Militāri sveicināt.
- Auksts un mierīgs.. viņš pieceļas no galda un, mēmi sveicinājis, aiziet uz pozīciju pusi..
2.Sūtīt (kādam) sveicienu (2) ar cita starpniecību. Nodot (kādam) sveicienu no cita.
Piemēri«Nu dzīvo vesela, māmulīt, gaidīšu Tavu vēstuli. Sveicini Ancīti un Zigi un saki, lai turpmāk viņi raksta man garākas vēstules!»
- «Nu dzīvo vesela, māmulīt, gaidīšu Tavu vēstuli. Sveicini Ancīti un Zigi un saki, lai turpmāk viņi raksta man garākas vēstules!»
- ..vēstulē gan nekā īpaša nebija. Lidija sveicināja karavīru.
- «Tiklīdz beigsies meža darbi, es aizbraukšu. Sveiciniet manu tēvu, ja salieciet..»
Stabili vārdu savienojumiLikt sveicināt.
- Likt sveicināt sar. — Sūtīt sveicienus ar kāda starpniecību.
Avoti: 7-2. sējums