noglaust
noglaust -glaužu, -glaud, -glauž, pag. -glaudu; trans.
1.Īsu brīdi glaust un pabeigt glaust.
PiemēriMiša noglauda sirmot iesākušos, īsi apcirptos matus.
- Miša noglauda sirmot iesākušos, īsi apcirptos matus.
- Viņš.. noglauž izspūrušās ūsas..
- Līce piecēlās.. un noglauda sasēdētos svārkus.
1.1.Noglāstīt.
PiemēriTēvs, silti smaidot, paskatījās dēlā, noglauda tam plecu..
- Tēvs, silti smaidot, paskatījās dēlā, noglauda tam plecu..
1.2.pārn. Īsu brīdi ar maigumu, patiku uzlūkot.
PiemēriNoglaust ar skatienu bērnu.
- Noglaust ar skatienu bērnu.
1.3.pārn. Īsu brīdi maigi, patīkami pieskarties (par parādībām dabā).
PiemēriGarām slīdot, pārslas noglauž seju, Un tavs stingrais miers ir atkausēts.
- Garām slīdot, pārslas noglauž seju, Un tavs stingrais miers ir atkausēts.
Avoti: 5. sējums