dvest
dvest dvešu, dves, dveš, pag. dvesu
1.intrans. Smagi elpot.
Piemēri..tie pēc maltītes tik grūti dvesa, it kā.. būtu nelaimīgi iemīlējušies.
2.parasti 3. pers.; intrans.; poēt. Pūst (parasti par vieglu vēju).
PiemēriAizkusis vējiņš nespēcīgi dvesa nošļukušās burās.
3.parasti 3. pers.; intrans.; poēt. Plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu).
PiemēriKad mēs [vakarā] braucām mājup, no ezera dvesa dzestrums.
4.parasti 3. pers.; intrans.; poēt. Smaržot.
PiemēriViņš.. ar baudu ieelpoja silto, smaržaino vasaras nakts gaisu... Ceriņziedi dvesa saldi..
5.parasti 3. pers.; intrans.; poēt. Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi).
PiemēriOjāram šķita, ka šoreiz no visas viņas būtnes dveš pretī kaut kas noraidošs.
5.1.Atklāties, būt uztveramam, izpausties (par apstākļiem).
PiemēriTagad pretī dvesa postaža. Nebija vairs ne mājas, ne ēnainā vītola.
6.trans. Klusu, ar grūtībām teikt, čukstēt.
Piemēri«..projām!» viņa dvesa. «..projām! Es lūdzu!»
6.1.Ar grūtībām radīt, izdabūt (klusu skaņu).
PiemēriKrūtis nekliedza vairs, vaidus dvesa..
7.trans. Pūst, izelpot (dvašu, elpu).
Piemēri..Kur steigtos tevi skaut, līdz sirds tev siltu, Tev aukstās rokās siltu dvašu dvest...
8.parasti 3. pers.; trans.; poēt. Radīt, izplatīt (piemēram, siltumu, aukstumu, smaržu).
Piemēri..krāsniņa dvesa patīkamu siltumu.
9.parasti 3. pers.; trans.; poēt. Paust (kādu īpašību, pazīmi) — par priekšmetiem, parādībām.
PiemēriTe [kartē] katra zīme skarbu cīņu dveš, Un sīki krusti rāda dziļos kapus..
10.trans.; poēt. Izraisīt (piemēram, jūtas).
PiemēriJāzeps: Tu mīlu manī dves kā kvēlē vējš!
Avoti: 2. sējums