dvest | LLVV

dvest

dvest dvešu, dves, dveš, pag. dvesu

1.intrans. Smagi elpot.

Piemēri..tie pēc maltītes tik grūti dvesa, it kā.. būtu nelaimīgi iemīlējušies.

2.parasti 3. pers.; intrans.; poēt. Pūst (parasti par vieglu vēju).

PiemēriAizkusis vējiņš nespēcīgi dvesa nošļukušās burās.

Aizkusis vējiņš nespēcīgi dvesa nošļukušās burās.
..Un vēsi vēji jums uz pieri dvesa.
..un pēkšņi čalo viss, un dūc un san, un vējiņš dveš kā zemes elpa liega.
Pāri ledus laukiem dvesa kodīgi salta vēsma, no kuras pat aizvējā nebija glābiņa..

2.1.pareti Šalkt.

PiemēriSils, varens sils, kas kluss un rāmi dveš.

3.parasti 3. pers.; intrans.; poēt. Plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu).

PiemēriKad mēs [vakarā] braucām mājup, no ezera dvesa dzestrums.

4.parasti 3. pers.; intrans.; poēt. Smaržot.

PiemēriViņš.. ar baudu ieelpoja silto, smaržaino vasaras nakts gaisu... Ceriņziedi dvesa saldi..

Viņš.. ar baudu ieelpoja silto, smaržaino vasaras nakts gaisu... Ceriņziedi dvesa saldi..
Starp kastaņām un ceriņu krūmiem, kas ziedēja un dvesa saldi, es saskatīju cietuma ķieģeļu mūri..

5.parasti 3. pers.; intrans.; poēt. Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi).

PiemēriOjāram šķita, ka šoreiz no visas viņas būtnes dveš pretī kaut kas noraidošs.

Ojāram šķita, ka šoreiz no visas viņas būtnes dveš pretī kaut kas noraidošs.
Ciniska seja, rupja balss, gaļīgas lūpas - kaut kas pretīgs dvesa no šā cilvēka.
«Apbrīnojama garlaicība dveš no jums!»
«Kāds skarbs skaistums, kāds gara varenums dveš no šīm lappusēm!» viņa domāja.
Spirgtums, mundrums dveš no.. [mākslinieka] jaukās, gaišās gleznas, kurā tik daudz spilgtas saules.

5.1.Atklāties, būt uztveramam, izpausties (par apstākļiem).

PiemēriTagad pretī dvesa postaža. Nebija vairs ne mājas, ne ēnainā vītola.

Tagad pretī dvesa postaža. Nebija vairs ne mājas, ne ēnainā vītola.
Caurām dienām viņa staigāja neapģērbusies, izpūrušiem matiem un vienmēr saīgusi. Visur dvesa pretī nevīžība un nolaidība.

6.trans. Klusu, ar grūtībām teikt, čukstēt.

Piemēri«..projām!» viņa dvesa. «..projām! Es lūdzu!»

«..projām!» viņa dvesa. «..projām! Es lūdzu!»
..kad lielā māsa noliecās pār mazo, mazā pacēla savas durītes un, raudās drebēdama, dvesa: «..esi ļauna, ļauna, ļauna!»
Bez vārdiem mēs gājām... Tik gājām vien... Daudz vēlāk tu pirmoreiz dvesi: «..tevi tik ilgi gaidu jau, Tu mana dzīve esi.»
..dveš lūpas mirstot lāstu..

6.1.Ar grūtībām radīt, izdabūt (klusu skaņu).

PiemēriKrūtis nekliedza vairs, vaidus dvesa..

7.trans. Pūst, izelpot (dvašu, elpu).

Piemēri..Kur steigtos tevi skaut, līdz sirds tev siltu, Tev aukstās rokās siltu dvašu dvest...

..Kur steigtos tevi skaut, līdz sirds tev siltu, Tev aukstās rokās siltu dvašu dvest...
..tu savu karsto elpu dvesi..
Sakost tik zobus un dzīvi nest, Kamēr vēl krūtis spēj dvašu dvest..

8.parasti 3. pers.; trans.; poēt. Radīt, izplatīt (piemēram, siltumu, aukstumu, smaržu).

Piemēri..krāsniņa dvesa patīkamu siltumu.

..krāsniņa dvesa patīkamu siltumu.
Saule nežēlīgi karsēja, tveici pretī dvesa pat ielas bruģis, trotuāri un mūra nams..
Mežs dvesa drēgnu elpu.
Mitrās zirgu muguras dvesa asu un siltu smaržu..

9.parasti 3. pers.; trans.; poēt. Paust (kādu īpašību, pazīmi) – par priekšmetiem, parādībām.

PiemēriTe [kartē] katra zīme skarbu cīņu dveš, Un sīki krusti rāda dziļos kapus..

10.trans.; poēt. Izraisīt (piemēram, jūtas).

PiemēriJāzeps: Tu mīlu manī dves kā kvēlē vējš!

Jāzeps: Tu mīlu manī dves kā kvēlē vējš!
..mazā atauga par mežu kļūs, kas līksmi uzņems zaļā ēnā mūs un drosmi lieliem augt mums krūtīs dvesīs.
Salta gaisa strāva viļņoja sejā un vēsināja uztrauktās domas, izklaidēja sarūgtinājumu, dvesa spirgtumu kaulos.

Avoti: 2. sējums