Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dvesmot
dvesmot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; poēt.
1.intrans. Plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu). Dvest (3).
PiemēriNo bedres dvesmoja auksts pagraba gaiss.
2.intrans. Smaržot.
PiemēriSaslapušās sūnas un skujas pamazām sāka dvesmot pēc sēnēm.
3.intrans. Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi). Dvest (5).
PiemēriNo katra gājēja sejas dvesmoja pretī miers,.. spēka apziņa un pārliecība par ienaidnieka sagrāvi un Sarkanās Armijas uzvaru.
3.1.Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes (parasti par gadalaiku). Dvašot (1).
Piemēri..siltumnīcās dvesmo pavasaris; zied dažādas puķes, zaļo salāti, redīsi, loki, pretī gaismai stiepjas gurķu un tomātu stādi.
4.trans. Radīt, izplatīt (piemēram, karstumu, smaržu). Dvest (8).
PiemēriDūmi aizrāva elpu, sarkanās liesmu mēles dvesmoja pretim neciešamu karstumu.
Avoti: 2. sējums