dvest
dvest dvešu, dves, dveš, pag. dvesu 
1.intrans. Smagi elpot. 
Piemēri..tie pēc maltītes tik grūti dvesa, it kā.. būtu nelaimīgi iemīlējušies.
- ..tie pēc maltītes tik grūti dvesa, it kā.. būtu nelaimīgi iemīlējušies. 
2.parasti 3. pers.; intrans.; poēt. Pūst (parasti par vieglu vēju). 
PiemēriAizkusis vējiņš nespēcīgi dvesa nošļukušās burās.
- Aizkusis vējiņš nespēcīgi dvesa nošļukušās burās. 
- ..Un vēsi vēji jums uz pieri dvesa. 
- ..un pēkšņi čalo viss, un dūc un san, un vējiņš dveš kā zemes elpa liega. 
- Pāri ledus laukiem dvesa kodīgi salta vēsma, no kuras pat aizvējā nebija glābiņa.. 
2.1.pareti Šalkt. 
PiemēriSils, varens sils, kas kluss un rāmi dveš.
- Sils, varens sils, kas kluss un rāmi dveš. 
3.parasti 3. pers.; intrans.; poēt. Plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu). 
PiemēriKad mēs [vakarā] braucām mājup, no ezera dvesa dzestrums.
- Kad mēs [vakarā] braucām mājup, no ezera dvesa dzestrums. 
- No dzirnavu telpas dvesa pretī vēsums un miltu pelējuma smarža. 
- No izcirtumiem dveš pretim svaiga sveķu smarža. 
- No viņas dvesa labu ziepju un odekolona smarža. 
4.parasti 3. pers.; intrans.; poēt. Smaržot. 
PiemēriViņš.. ar baudu ieelpoja silto, smaržaino vasaras nakts gaisu... Ceriņziedi dvesa saldi..
- Viņš.. ar baudu ieelpoja silto, smaržaino vasaras nakts gaisu... Ceriņziedi dvesa saldi.. 
- Starp kastaņām un ceriņu krūmiem, kas ziedēja un dvesa saldi, es saskatīju cietuma ķieģeļu mūri.. 
5.parasti 3. pers.; intrans.; poēt. Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi). 
PiemēriOjāram šķita, ka šoreiz no visas viņas būtnes dveš pretī kaut kas noraidošs.
- Ojāram šķita, ka šoreiz no visas viņas būtnes dveš pretī kaut kas noraidošs. 
- Ciniska seja, rupja balss, gaļīgas lūpas - kaut kas pretīgs dvesa no šā cilvēka. 
- «Apbrīnojama garlaicība dveš no jums!» 
- «Kāds skarbs skaistums, kāds gara varenums dveš no šīm lappusēm!» viņa domāja. 
- Spirgtums, mundrums dveš no.. [mākslinieka] jaukās, gaišās gleznas, kurā tik daudz spilgtas saules. 
5.1.Atklāties, būt uztveramam, izpausties (par apstākļiem). 
PiemēriTagad pretī dvesa postaža. Nebija vairs ne mājas, ne ēnainā vītola.
- Tagad pretī dvesa postaža. Nebija vairs ne mājas, ne ēnainā vītola. 
- Caurām dienām viņa staigāja neapģērbusies, izpūrušiem matiem un vienmēr saīgusi. Visur dvesa pretī nevīžība un nolaidība. 
6.trans. Klusu, ar grūtībām teikt, čukstēt. 
Piemēri«..projām!» viņa dvesa. «..projām! Es lūdzu!»
- «..projām!» viņa dvesa. «..projām! Es lūdzu!» 
- ..kad lielā māsa noliecās pār mazo, mazā pacēla savas durītes un, raudās drebēdama, dvesa: «..esi ļauna, ļauna, ļauna!» 
- Bez vārdiem mēs gājām... Tik gājām vien... Daudz vēlāk tu pirmoreiz dvesi: «..tevi tik ilgi gaidu jau, Tu mana dzīve esi.» 
- ..dveš lūpas mirstot lāstu.. 
6.1.Ar grūtībām radīt, izdabūt (klusu skaņu). 
PiemēriKrūtis nekliedza vairs, vaidus dvesa..
- Krūtis nekliedza vairs, vaidus dvesa.. 
- pārn. ..To [melodiju] putni dzied, To jūra dveš pat sīkā gliemežvākā. 
- pārn. Priedes pret debesīm galotnes pleš, Mūžīgā nemiera dziesmu dves. 
7.trans. Pūst, izelpot (dvašu, elpu). 
Piemēri..Kur steigtos tevi skaut, līdz sirds tev siltu, Tev aukstās rokās siltu dvašu dvest...
- ..Kur steigtos tevi skaut, līdz sirds tev siltu, Tev aukstās rokās siltu dvašu dvest... 
- ..tu savu karsto elpu dvesi.. 
- Sakost tik zobus un dzīvi nest, Kamēr vēl krūtis spēj dvašu dvest.. 
8.parasti 3. pers.; trans.; poēt. Radīt, izplatīt (piemēram, siltumu, aukstumu, smaržu). 
Piemēri..krāsniņa dvesa patīkamu siltumu.
- ..krāsniņa dvesa patīkamu siltumu. 
- Saule nežēlīgi karsēja, tveici pretī dvesa pat ielas bruģis, trotuāri un mūra nams.. 
- Mežs dvesa drēgnu elpu. 
- Mitrās zirgu muguras dvesa asu un siltu smaržu.. 
9.parasti 3. pers.; trans.; poēt. Paust (kādu īpašību, pazīmi) – par priekšmetiem, parādībām. 
PiemēriTe [kartē] katra zīme skarbu cīņu dveš, Un sīki krusti rāda dziļos kapus..
- Te [kartē] katra zīme skarbu cīņu dveš, Un sīki krusti rāda dziļos kapus.. 
- ..tas [stāsts] dveš tik daudz siltuma, ka jūt - autoram ir dārgi šie varoņi. 
10.trans.; poēt. Izraisīt (piemēram, jūtas). 
PiemēriJāzeps: Tu mīlu manī dves kā kvēlē vējš!
- Jāzeps: Tu mīlu manī dves kā kvēlē vējš! 
- ..mazā atauga par mežu kļūs, kas līksmi uzņems zaļā ēnā mūs un drosmi lieliem augt mums krūtīs dvesīs. 
- Salta gaisa strāva viļņoja sejā un vēsināja uztrauktās domas, izklaidēja sarūgtinājumu, dvesa spirgtumu kaulos. 
Avoti: 2. sējums