dvinga
dvinga -as, s.; parasti vsk.
1.Tvans.
Piemēri«Uzlauzām durvis. Guļ abas slimnieces savās gultās, bet dvinga vāliem veļas mums pretim. Viena.. bija sakurinājusi krāsni, aizšāvusi ciet nelaikā..»
1.1.Kodīga, asa smaka, kas rodas, kam sadegot.
PiemēriSlapju degošu žagaru dvingas piesūkusies tumsa.
1.2.Asa smaka, asas smakas piesātināts gaiss.
PiemēriAlus dvinga.
1.3.reti Stipra, reibinoša smarža.
Piemēri..tas [purvs] bija kluss kā apburts un iztvaikoja vaivariņu rūgteno un reibinošo dvingu.
1.4.pārn. Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu.
PiemēriMietpilsonisma dvinga.
Avoti: 2. sējums