dvinga
dvinga -as, s.; parasti vsk.
1.Tvans.
Piemēri«Uzlauzām durvis. Guļ abas slimnieces savās gultās, bet dvinga vāliem veļas mums pretim. Viena.. bija sakurinājusi krāsni, aizšāvusi ciet nelaikā..»
- «Uzlauzām durvis. Guļ abas slimnieces savās gultās, bet dvinga vāliem veļas mums pretim. Viena.. bija sakurinājusi krāsni, aizšāvusi ciet nelaikā..»
1.1.Kodīga, asa smaka, kas rodas, kam sadegot.
PiemēriSlapju degošu žagaru dvingas piesūkusies tumsa.
- Slapju degošu žagaru dvingas piesūkusies tumsa.
- No tās puses nāca - ne jau skuju vai sveķu smarža, bet sadeguša benzīna dvinga..
- ..ziedu saldais aroms sastop Putekļus un rūgto ogļu dvingu..
1.2.Asa smaka, asas smakas piesātināts gaiss.
PiemēriAlus dvinga.
- Alus dvinga.
- Degvīna smaka plūda no viņa mutes, un mēs ar Zaļkalnu rāvāmies atpakaļ, lai šī dvinga nebūtu mums jāieelpo..
- No purva kāpa sasmakusi dvinga..
- Sviedru un cilvēku dvašas dvinga tāda, ka elpu sita ciet.
1.3.reti Stipra, reibinoša smarža.
Piemēri..tas [purvs] bija kluss kā apburts un iztvaikoja vaivariņu rūgteno un reibinošo dvingu.
- ..tas [purvs] bija kluss kā apburts un iztvaikoja vaivariņu rūgteno un reibinošo dvingu.
1.4.pārn. Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu.
PiemēriMietpilsonisma dvinga.
- Mietpilsonisma dvinga.
- Nacionālā šovinisma dvinga.
- Un vai tad izrādē neredzam pietiekami asi akcentētas vecās mācītāju pasaules trūdēšanas, bezcerīga pašsabrukuma ainas, lai saprastu, ka nekas patiesi veselīgs, augošs šai dvingā dzīvot nevar?
- Melu dvinga sabiezēja kā melns mākonis..
- Hedvigas divkosība un slēptā naida dvinga sagandē visus viņas apkaimē.
Avoti: 2. sējums