norausties
norausties -raušos, -rausies, -raušas, pag. -raušos; refl.
Raušoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNorausties no siena vezuma.
- Norausties no siena vezuma.
- Norausties no motocikla.
- Norausties no sēdekļa.
- Es palīdzu vecmāmuļai norausties no lāvas..
- Rūdolfs.. pa slidenajiem kāpņu šķērskokiem noraušas zemē.
- Dzilna stāv kā apstulbis, čāpstina lūpas un tad, atmetis ar roku, noraušas no katedras.
Avoti: 5. sējums