apmīļot
apmīļot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku).
PiemēriApmīļot bērnu.
- Apmīļot bērnu.
- Maigi apmīļot.
- Tad pieskrej tai klāt divi bērni. «Neraudi, māmiņ, neraudi!» viņi vienā mutē iesaucas, ķeras raudādami viņai apkārt.. un apmīļo, kā vien mācēdami.
- Sirmā māmiņa mani [meiteni] apglaudīja un apmīļoja, bet es cieši spiedos klāt skolotājai.
1.1.Šādā veidā paust attieksmi (pret dzīvniekiem, augiem, priekšmetiem).
PiemēriMeitene apmīļo lelli.
- Meitene apmīļo lelli.
- Un tad es [gans] gāju pie Raibaļas, kasīju viņai pieri, piespiedu savu galvu cieši pie viņas kakla un runājos ar viņu kā ar cilvēku. To ieraudzījusi, nāca klāt Sarkanā, un tā man bija tāpat jāapmīļo.
- Ilga glāstīgi pieskaras vienas kastaņas stumbram, apmīļo pelēko mizu.
1.2.Parasti savienojumā ar «(ar) acīm», «ar skatienu»: sirsnīgi, mīļi, ar patiku uzlūkot.
Piemēri..Jānītis vēlreiz attaisa kastīti un ar acīm apmīļo savu dzintaru.
- ..Jānītis vēlreiz attaisa kastīti un ar acīm apmīļo savu dzintaru.
Avoti: 1. sējums