apskaidrot
apskaidrot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Padarīt skaidru (apziņu, prātu). Radīt skaidrību.
Piemēri..[Heines] «Fragmenti par Angliju» man vairāk apskaidroja prātu nekā dažas nesen sarakstītās grāmatas un ceļa piezīmes.
- ..[Heines] «Fragmenti par Angliju» man vairāk apskaidroja prātu nekā dažas nesen sarakstītās grāmatas un ceļa piezīmes.
- Bet tad viņš iedomājās, ka var taču piezvanīt uz fabriku. Šī doma pēkšņi apskaidroja viņa prātu, un viņa rīcība kļuva saprātīga un nosvērta.
- Kadiķis [skolotājs] pat visstulbāko galvu prata tā apskaidrot, ka viņai radās saprāts.
2.Radīt labu, mierīgu noskaņojumu. Paust šādu noskaņojumu.
Piemēri..visas šaubas [par piedalīšanos meža sapulcē] bija pārvarētas, un tādēļ pazīstamo sejas šķita gaišākas un apskaidrotas.
- ..visas šaubas [par piedalīšanos meža sapulcē] bija pārvarētas, un tādēļ pazīstamo sejas šķita gaišākas un apskaidrotas.
- sal. Tu esi iznācis no kauju liesmām Kā apskaidrots.
Avoti: 1. sējums