atspīdēt
atspīdēt parasti 3. pers., -spīd, pag. -spīdēja (retāk -spīda, 1. konj.); intrans.
1.Sākt spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
Piemēri..šur un tur atspīdēja pieguļnieku ugunis..
- ..šur un tur atspīdēja pieguļnieku ugunis..
- ..upes pusē.. kā milzīgas saulespuķu galvas atspīdēja prožektoru ugunis..
- Ļaudis, ejot savās ikdienas gaitās, palūkojās augšup un gaidīja - gaidīja atspīdam pavasara nesēju [sauli], lai tā pielietu kokus, ielas un laukumus ar silto zelta mirdzumu.
1.1.Sākt spīdēt, tiekot apgaismotam.
Piemēri..saule bija iznākusi no mākoņiem, un aiz plašās ielejas Karpatu nomales pakalni atspīdēja viņam [karavīram] pretī, laistīdamies tūkstošos rudens krāsu.
- ..saule bija iznākusi no mākoņiem, un aiz plašās ielejas Karpatu nomales pakalni atspīdēja viņam [karavīram] pretī, laistīdamies tūkstošos rudens krāsu.
- ..koku galotnes ugunsgrēka blāzmā atspīdēja kā augstu gaisā saslietas kvēlojošas lāpas.
- ..tos [vēžus] ķert tumsā ir īsta nakts romantika. Strauts atspīd uguns liesmās, kas apgaismo upes gultni.
2.Spīdoši atspoguļoties (kur).
PiemēriUpē atspīd debess tāle, Krasts un es, un rudā zāle..
- Upē atspīd debess tāle, Krasts un es, un rudā zāle..
- ..es atrodu mazu ezeru, kurā rāmos rītos atspīd šis kalns kā zelta lējumā.
- ..ķēniņš piecēlās no krēsla un lika aizdegt savas zelta lampas. Un tās viena pakaļ otrai atspīdēja zaļos sienu spoguļos..
2.1.Mest atspīdumu (kur).
PiemēriKoši dega pionieru ugunskurs. Ugunskura liesmas atspīdēja pionieru sejās.
- Koši dega pionieru ugunskurs. Ugunskura liesmas atspīdēja pionieru sejās.
- Riet saule, un man liekas, ka tās pēdējie stari atspīd vecā vīra acīs.
- Metās jau krēsla... Pilsētas ugunis atspīdēja padebešos: kā zeltains tvaika mākonis stāvēja pār pilsētu, kā neizdevies, viengabalā saplūdis staru vainags.
2.2.pārn. Izpausties (sejā) – par jūtām, pārdzīvojumiem.
Piemēri«Kas tad tev, Lienīt,» viņa [Monika] iesaucās, un tās sejā atspīdēja tādas bažas, ka Lienīte atlaida svārku stūri.
- «Kas tad tev, Lienīt,» viņa [Monika] iesaucās, un tās sejā atspīdēja tādas bažas, ka Lienīte atlaida svārku stūri.
- Un laime atspīdēja abu vecīšu ģīmjos [sejās] ...
- ..lepnums atspīdēs acīs..
Avoti: 1. sējums