notaustīties
notaustīties -os, -ies, -as, pag. -ījos; refl.
Taustīties un pabeigt taustīties.
Piemēri«Pagaidi,» Meļķis vēlreiz notaustījās gar sienām. Vietumis tās bija drupenas, bet visur ļoti stāvas.
- «Pagaidi,» Meļķis vēlreiz notaustījās gar sienām. Vietumis tās bija drupenas, bet visur ļoti stāvas.
- pārn. Un jaunā saimniece lai neņem ļaunā Jagnas skatienu, tas kā vēss rāpulis notaustās gar viņas krūtīm un gūžām uz leju.
Avoti: 5. sējums