Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
notaucēt
notaucēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; reti
Ļoti nobarot.
Piemēri..pāris barokļu par gadu viņa vēl notaucēs..
Avoti: 5. sējums