notašķīt
notašķīt -īju, -ī, -ī, arī -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Tašķot (ko), notraipīt, an padarīt slapju (ar to).
PiemēriMāte bija priekšautu un rokas notašķījusi ar cūku barību..
- Māte bija priekšautu un rokas notašķījusi ar cūku barību..
- Viņš tūdaļ ievēroja, ka mašīna stipri notašķīta ar dubļiem..
1.1.Tašķoties notraipīt, arī padarīt slapju (par šķidrumu, masu).
Piemēri..paša papaha ir galīgi naftas notašķīta, bet arī Kadirinam cepurele sodrējiem nosmulēta..
- ..paša papaha ir galīgi naftas notašķīta, bet arī Kadirinam cepurele sodrējiem nosmulēta..
- ..pa to [logu] izšļācies pusķipītis samazgu, notašķot vīrieša gaišo mēteli un cepuri.
Avoti: 5. sējums