Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
notārs
notārs -a, v.
notāre -es, dsk. ģen. -ru, s.
Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
PiemēriValsts notārs.
Avoti: 5. sējums