vizmot
vizmot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizēt, vizuļot.
PiemēriVakars bija silts un gaišs. Pilns mēness vizmoja pāri birzij.
1.1.Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
PiemēriKādu vakaru, kad jau biju pabeidzis darbu un dažus mirkļus vēl aizkavējos tumstošajā baznīcā, noraudzīdamies, kā rietošā saule vizmo logu krāsainajos stiklos, man likās, ka vējš atrauj smagās ozolkoka durvis.
1.2.Spīdēt, mirdzēt, parasti, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
PiemēriSlidotavas ledus vizmo saulē.
1.3.Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
PiemēriMātei vaigos vizmoja meža rožu sārtums.
1.4.Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
PiemēriMeitenes acis priekā vizmo.
1.5.pārn. Izpausties (parasti acīs, skatienā) — parasti par pozitīvām jūtām.
PiemēriAcīs vizmo prieks.
1.6.pārn. Izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
PiemēriEs gribu saņemt svētumu No kādām mīļām rokām, Lai tas man pāri vizmotu Kā saule zaļam kokam.
Avoti: 8. sējums