nogult
nogult -gulstu, -gulsti, -gulst, pag. -gūlu, arī -gulu; intrans.
1.Nogulties1.
PiemēriViņš iekārtojās ērtāk iedobē, kur bija nogūlis ar savu rokas ložmetēju..
- Viņš iekārtojās ērtāk iedobē, kur bija nogūlis ar savu rokas ložmetēju..
- Drīz šī nelaime [slimība] sasniedza arī mūs. Tuvu un tālu cilvēki nogūla, lai vairs neceltos..
- ..uz galda nogulst maza, pelēkos vākos iesieta klade.
2.parasti 3. pers. Nogulties2.
PiemēriUz.. lapām nogulst arī tie putekļi, kuri nāk no Rīgas ceļa puses..
- Uz.. lapām nogulst arī tie putekļi, kuri nāk no Rīgas ceļa puses..
- Gaisā parādījās retas, lielas sniega pārslas, kas virpuļodamas un griezdamās lidinājās, līdz nogula uz sasalušās zemes.
2.1.pārn. Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) – piemēram, par miglu, tumsu.
Piemēri..laukā krēsloja un pār zemajām, krūmainajām frontes pļavām nogula plāna, caurspīdīga miglas kārta.
- ..laukā krēsloja un pār zemajām, krūmainajām frontes pļavām nogula plāna, caurspīdīga miglas kārta.
- Mākoņi nogūluši pār pašiem koku galiem.
- Pār pilsētu jau bija nogūlusi tumsa, ko garās strēlēs laukumā pārgrieza prožektoru gaismas kūļi.
2.2.pārn. Izpausties (piemēram, sejā, acis).
PiemēriIr nogurums un spraigums sejās nogūlis.
- Ir nogurums un spraigums sejās nogūlis.
Avoti: 5. sējums