Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iesprostot
iesprostot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Ievietot (sprostā, iežogojumā u. tml.) tā, ka netiek laukā.
PiemēriGan melno, gan balto sivēnu atkal iesprostoja aizgaldā. Tur nu viņi kvieca..
1.1.Cieši iekļaut no vairākām vai visām pusēm.
Piemēri..[kuģis] iekļuva klīstošajā ledū,.. ledus gabali iesprostoja kuģi..
1.2.pārn. Neļaut izpausties. Aizturēt, savaldīt.
PiemēriŠī doma devai manai iesprostotajai enerģijai noteiktu virzienu.
Avoti: 3. sējums