iesprostot
iesprostot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Ievietot (sprostā, iežogojumā u. tml.) tā, ka netiek laukā.
PiemēriGan melno, gan balto sivēnu atkal iesprostoja aizgaldā. Tur nu viņi kvieca..
- Gan melno, gan balto sivēnu atkal iesprostoja aizgaldā. Tur nu viņi kvieca..
- Un Berta, nevaldāma niknuma kratīta, skraidīja pa istabām kā iesprostots zvērs.
- pārn. Un, kad vāks katlā stingri iedzīts, tad tvaiks to ceļ uz augšu... iesprostotam tvaikam ir milzīgs spēks.
1.1.Cieši iekļaut no vairākām vai visām pusēm.
Piemēri..[kuģis] iekļuva klīstošajā ledū,.. ledus gabali iesprostoja kuģi..
- ..[kuģis] iekļuva klīstošajā ledū,.. ledus gabali iesprostoja kuģi..
- Ar sevišķas virves palīdzību vada apakšu savelk kopā, un siļķu bars tādā veidā tiek iesprostots kā milzīgā bļodā, no kurienes tas aizpeldēt vairs nevar.
- ..dzīvais, ledū iesprostotais ūdens! vienmēr ir stiprāks par ziemas celtajiem cietokšņiem.
- pārn. Šaurie, mūros iesprostotie aula dārzi ziedēja vienos ziedos..
1.2.pārn. Neļaut izpausties. Aizturēt, savaldīt.
PiemēriŠī doma devai manai iesprostotajai enerģijai noteiktu virzienu.
- Šī doma devai manai iesprostotajai enerģijai noteiktu virzienu.
- Lilija iekrita gultā un ļāva vaļu pirmīt iesprostotajiem smiekliem,
Avoti: 3. sējums