uzšvirkstēt
uzšvirkstēt -švirkstu, -švirksti, -švirkst, pag. -švirkstēju; intrans.
1.Iesākt švirkstēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, švirkstēt.
PiemēriSkaidas uzšvirkst un dziest.
1.1.pārn. Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
Piemēri«Mīļā Marta, palīdzi man kļūt savaldīgākai! Es vienmēr uzšvirkstu kā bērza tāss.»
1.2.pārn. Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
PiemēriUzšvirkst dusmas.
2.Švirkstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriRaķete uzšvirkst gaisā.
Avoti: 8. sējums