Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzšvīkāt
uzšvīkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Švīkājot uzvilkt (svītru), izveidot (piemēram, zīmējumu) virsū (uz kā, kam).
PiemēriRoberts ar skaidu zīmē smiltīs dažādas ģeometriskas figūras. ..Redzu, ka Roberts paskatās augšup uz logu.. Tad viņš novēršas un, atkal uzšvīkādams ar skaidu greizu četrstūri, atzīstas..
1.1.Pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt. Pavirši uzrakstīt (parakstu).
Piemēri«Nu, parakstīties jau var, bet nekādas vajadzības pēc tādiem parakstiem nav,» Maigonis piebilda, uzšvīkādams arī savu vārdu..
Avoti: 8. sējums