uzšvirkstēt
uzšvirkstēt -švirkstu, -švirksti, -švirkst, pag. -švirkstēju; intrans.
1.Iesākt švirkstēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, švirkstēt.
PiemēriSkaidas uzšvirkst un dziest.
- Skaidas uzšvirkst un dziest.
- ..sērkociņa liesma uzšvirkst tā kā ugunsgrēks starp sausām priedēm.
- ..likās, tepat aiz netālā paugura uzšvirkst gaismas raķetes..
1.1.pārn. Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
Piemēri«Mīļā Marta, palīdzi man kļūt savaldīgākai! Es vienmēr uzšvirkstu kā bērza tāss.»
- «Mīļā Marta, palīdzi man kļūt savaldīgākai! Es vienmēr uzšvirkstu kā bērza tāss.»
1.2.pārn. Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
PiemēriUzšvirkst dusmas.
- Uzšvirkst dusmas.
- Zinātniece noskaidrojusi minētā folianta biogrāfiju un atšifrējusi.. (uzšvirkst balta skaudība - ja mēs tā prastu cienīt, glabāt, vākt un pētīt savu izcilo cilvēku veikumu!).
- ..viņi paši vēl nav pieraduši pie neparastajiem apstākļiem.., tāpēc vagonā uzšvirkst strīdi.
2.Švirkstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriRaķete uzšvirkst gaisā.
- Raķete uzšvirkst gaisā.
Avoti: 8. sējums