izlieties
izlieties parasti 3. pers., -lejas, pag. -lēju refl.
1.Izplūst plašumā (parasti par upi).
PiemēriAiz Lorupes gravas Gaujas straume arvien biežāk izlejas plaša un mierīga, augstie krasti atkāpjas..
- Aiz Lorupes gravas Gaujas straume arvien biežāk izlejas plaša un mierīga, augstie krasti atkāpjas..
- Varenā Krievzemes upe bagātīgi izlējās krastos pavasarī..
- ..līdz sējas sākumam Cimļanskas jūra vēl neizliesies stepē tik tālu, lai ūdens pa kanālu varētu plūst paštecē.
1.1.pārn. Spilgti izpausties (par psihisku stāvokli).
Piemēri..viņš apvaldīja sašutumu, kas gribēja izlieties nosodošos vārdos.
- ..viņš apvaldīja sašutumu, kas gribēja izlieties nosodošos vārdos.
- ..Jāņa rūgtums izlejas saraustītos teikumos.
2.Refl. → izliet1. Tikt izlietam, izlaistītam (parasti neviļus, negribēti).
PiemēriTā ūdeni nest, ka neviens piliens neizlejas.
- Tā ūdeni nest, ka neviens piliens neizlejas.
3.Refl. → izliet3. Tikt izlietam.
Avoti: 3. sējums