raustīgs
raustīgs -ais; s. -a, -ā
raustīgi apst.; pareti
1.Tāds, kas raustās (1).
PiemēriNograbēja āra durvis, nepieradusi roka raustīgi novilka rokturi..
2.Tāds, kas raustās (2).
PiemēriGalda lampas spuldze mirgo, raustīgi kvēl kā dzisdama, kā pārtrūkt draudēdama.
3.Tāds, kas raustās (3).
PiemēriRaustīga runa.
Avoti: 6-2. sējums