manīt
manīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Uztvert ar redzi. Redzēt, saskatīt.
PiemēriDidzis šeit pazina katru stūrīti, un šīs taciņas starp kokiem - tik tikko manāmās sliedes mīkstajā sūnā, - tās bija ieminis viņš pats.
- Didzis šeit pazina katru stūrīti, un šīs taciņas starp kokiem - tik tikko manāmās sliedes mīkstajā sūnā, - tās bija ieminis viņš pats.
- Nekā uzkrītoša tur nemanīja, sīkumus pa tādu gabalu nevarēja redzēt.
- Vecais Ilgums manīja, ka vīriņam bija spalvaini pirksti..
- pārn. ..Es saules pēdas ļaužu sirdīs manu..
1.1.Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības). Arī vērot.
PiemēriTalantu nebijām nodzēruši, nemanīja pat reibuma.
- Talantu nebijām nodzēruši, nemanīja pat reibuma.
- Ilgu laiku tēvs nekā nemanīja, jo Krustiņš ļoti labi viņam prata slēpt visu, par ko domāja, ka tas tēvam varētu nepatikt.
- Arī karavīri izturējās lietišķi, bez mazākā naida vai īgnuma. Leinasars tomēr manīja, ka tie cenšas slēpt steigu.
2.Uztvert (parasti ar tausti, dzirdi). Arī just.
PiemēriViņš nezināja, cik ilgi bija tā stāvējis, kad manīja pieskārienu.
- Viņš nezināja, cik ilgi bija tā stāvējis, kad manīja pieskārienu.
- ..viņš manīja nogurumu - tik dziļu, it kā sniegi, kas visu nakti sniga un sniga no debesīm..
3.Jaust.
Piemēri..visos ģīmjos [sejās] aiz izrādītā prieka un izbrīnēšanās bij bijusi manāma vairāk vai mazāk paslēpta skaudība.
- ..visos ģīmjos [sejās] aiz izrādītā prieka un izbrīnēšanās bij bijusi manāma vairāk vai mazāk paslēpta skaudība.
- Es manu, ka Klāvs nav visai apmierināts. «Vai kas noticis?» es jautāju. Viņš atmet ar roku.
3.1.Saprast. Apzināties.
PiemēriBija sestdiena, un Leinasars manīja, ka iestāde vai vismaz daļa no tās gatavojas beigt kārtējos dienas darbus.
- Bija sestdiena, un Leinasars manīja, ka iestāde vai vismaz daļa no tās gatavojas beigt kārtējos dienas darbus.
- «Anna no mums aizgāja,» manīdams, ka grūtākais jau ir pāri, tēvs paskaidroja. «Uz kolhozu, pie kādiem tur radiem. Mēs iztiekam tāpat.»
- «Sēdi nu, kā caur sienu izrauts!» viņa [Osiene] teica, bet manīja, ka vairāk izpauž pati savu rūgtumu, mazāk iedzeļ tam [Mārtiņam].
4.parasti 3. pers. Sajust (par dzīvniekiem).
PiemēriAiz bailēm viņš [kaķītis] nemanīja, ka no sakostās kājas tam tecēja asinis.
- Aiz bailēm viņš [kaķītis] nemanīja, ka no sakostās kājas tam tecēja asinis.
- No grožiem vien Masa jau manīja, ka braucējs dūšā..
Stabili vārdu savienojumiLikt sevi manīt.
- Likt sevi manīt — 1. Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību, ka (citi) pamana, ievēro.2. Būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt.3. Izraisīt kādas sekas (par kādu parādību, notikumu u. tml.).
Avoti: 5. sējums