Paplašinātā meklēšana
Meklējam manīt.
Atrasts vārdos (20):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (94):
- apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.).
- Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- palaist Atstāt neievērotu. Nepamanīt.
- pamanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt). Izmanīties (2).
- Būt (arī palikt) ēnā Būt (palikt) neievērotam, nepamanītam.
- Izstāvēt klāt Būt klāt, lai, piemēram, uzmanītu, aprūpētu (kādu).
- meklēt Censties pamanīt, uztvert (ko grūti saskatāmu, konstatējamu).
- meklēt Censties pamanīt, uztvert ko vajadzīgu (kādā teritorijā, vidē).
- Kāpt (arī mīt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties. Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- manāms Divd. --> manīt.
- mērķēt Dot mājienu (kādam). Likt saprast, likt manīt (kādam, ko). Sacīt (uz kādu).
- tēmēt Dot mājienu (kādam). Likt saprast, likt manīt (kādam, ko). Sacīt (uz kādu). Mērķēt (2).
- nozust Doties prom, parasti nepamanītam, nepievēršot sev uzmanību.
- atrast Ieraudzīt, pamanīt (ko noteiktā stāvoklī).
- atrast Ieraudzīt, pamanīt (lietas, parādības).
- zagties Iet, doties tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) - par cilvēkiem.
- ielāgot Ievērot, pamanīt.
- ierauties Ievirzīties (kur iekšā), lai paliktu, nepamanīts, lai paslēptos.
- apsargāt Ilgāku laiku aizsargāt (no kā), uzraudzīt, uzmanīt.
- jaust Just, pamanīt.
- Zaglīgi soļi Klusi soļi, ar kādiem iet nolūkā palikt nepamanītam, neatklātam.
- pazust Kļūt tādam, ko ir grūti pamanīt, saskatīt, kas neizceļas (apkārtējā vidē, starp citiem u. tml.).
- atklāt Konstatēt, pamanīt, ievērot, uzzināt (ko nepamanītu, nezināmu).
- Atgādināt savu klātbūtni (arī sevi) Likt manīt, atcerēties (savu klātbūtni, sevi).
- Atgādināt sevi (arī savu klātbūtni) Likt manīt, atcerēties u. tml. (sevi, savu klātbūtni).
- Glabāt (arī sargāt) kā acuraugu Ļoti rūpēties, uzmanīt.
- Sargāt (arī glabāt) kā acuraugu Ļoti rūpēties, uzmanīt.
- Sargāt (arī glabāt) kā acuraugu Ļoti rūpēties, uzmanīt.
- Turēt (arī sargāt, glabāt) kā acuraugu Ļoti rūpēties, uzmanīt.
- Stāvēt (arī būt) uz papēžiem Ļoti stingri, neatlaidīgi uzmanīt, uzraudzīt.
- Stāvēt (arī būt) uz papēžiem Ļoti stingri, neatlaidīgi uzmanīt, uzraudzīt.
- Skatīties (kādam) uz pirkstiem Ļoti vērīgi uzraudzīt, uzmanīt (kādu).
- Skatīties (kādam) uz pirkstiem Ļoti vērīgi uzraudzīt, uzmanīt (kādu).
- Uzmest acis (arī aci) Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu. Arī uzmanīt (1).
- Skaitīt kumosus Nenovīdīgi ievērot, uzmanīt, cik daudz (kāds) apēd.
- Skaitīt kumosus Nenovīdīgi ievērot, uzmanīt, cik daudz (kāds) apēd.
- vērot Nepievērst uzmanību, neievērot, neizrādīt interesi (par ko). Neuzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu. Arī nepamanīt.
- nemanāms Nol. divd. --> manīt.
- nemanīts Nol. divd. --> manīt.
- nemanot Nol. divd. --> manīt.
- ugunsnovērošana Novērošana, ko veic, lai pamanītu uguns, ugunsgrēka izcelšanos.
- ievērot Novērot, uzmanīt.
- secen Paliekot nepamanītam, neuztvertam.
- Palikt ēnā Palikt neievērotam, nepamanītam. Tikt pārspētam, neizvirzīties.
- Iet garām (arī secen) Palikt nepamanītam, nedzirdētam, neuztvertam.
- paredzēt Pamanīt, ieraudzīt.
- uztaustīt Pamanīt, uztvert, arī padarīt saskatāmu (par skatienu, arī optisku ierīci).
- ievērot Pamanīt.
- Paturēt (arī turēt) acīs Paturēt uzmanības centrā. Uzmanīt. Neizlaist no redzes loka.
- Paturēt acīs Paturēt uzmanības centrā. Uzmanīt. Neizlaist no redzes loka.
- Izlaist no acīm Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
- Izlaist no acīm (retāk no redzes loka) Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
- Izlaist no redzes loka (biežāk no acīm) Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
- Izlaist no redzes loka (biežāk no acīm) Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
- attapties Pēkšņi pamanīt (ka ir kur nokļuvis).
- atģisties Pēkšņi pamanīt un saprast (ko).
- attapties Pēkšņi pamanīt, saprast (ko).
- just Redzēt, pamanīt.
- piesieties Sekot (kādam), lai (to) novērotu, uzmanītu.
- zagties Skatīties (kādā virzienā) tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti vērsties (kur, kādā virzienā) - par acīm, skatienu.
- ieskatīties Skatoties ievērot, pamanīt.
- pieskatīt Skatoties, vērojot uzmanīt, pārbaudīt.
- pieraudzīt Skatoties, vērojot uzmanīt, pārbaudīt. Pieskatīt.
- zagšus Slepeni, nepamanīti, arī neatļauti.
- zaglīgs Tāds (rīcība, skatiens u. tml.), kurā izpaužas vēlēšanās palikt nepamanītam, tāds, kas ir saistīts ar ko neatļautu, slepenu, tam raksturīgs.
- zaglīgs Tāds, kas cenšas palikt nepamanīts, dara ko neatļauti, slepeni.
- nemanīts Tāds, kas nav pamanīts, ievērots.
- slēpts Tāds, ko nevar ieraudzīt, pamanīt. Tāds, ko ir grūti vai neiespējami konstatēt.
- pētījošs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos).
- pētīgs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos). Pētījošs (2).
- vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko. Arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
- Turēt acis vaļā Uzmanīgi vērot. Uzmanīties.
- Turēt acis vaļā Uzmanīgi vērot. Uzmanīties.
- Turēt acis vaļā Uzmanīgi vērot. Uzmanīties.
- apčubināt Uzmanīt, aprūpēt.
- vāķēt Uzmanīt, apsargāt (kādu, ko), parasti, paliekot (pie tā) nomodā, neguļot.
- vākt Uzmanīt, pieskatīt (bērnu).
- raudzīties Uzmanīt, sekot, piemēram, lai (kas) tiktu ievērots, izpildīts.
- skatīties Uzmanīt, sekot, piemēram, lai (kas) tiktu ievērots, izpildīts.
- pielūkot Uzmanīt, uzraudzīt (parasti mazu bērnu).
- uzpasēt Uzmanīt.
- Turēt acīs (arī zem acīm) Uzmanīt. Neizlaist no redzes loka.
- pieskatīties Uzmanīties.
- uzpasēties Uzmanīties.
- pielūkot Uzmanīties. Arī ievērot (ko).
- stāvēt Uzturēties (kur, kādā vietā) - par cilvēkiem. Uzturēties (kā) tuvumā, lai uzmanītu (to, rūpētos (par to).
- ieraudzīt Uztvert ar redzi, arī pamanīt.
- notvert Uztvert, pamanīt.
- slēpties Vairīties (no kā bīstama, nevēlama), parasti ilgstoši, atrodoties slepenā vietā, cenšoties palikt nepamanītam, nepazītam.
- aizbēgt Vairoties (no kā), censties nemanīti aiziet.
- novērot Vērojot pamanīt (ko).
- slēptuve Vieta, telpa, kur var slēpties, patverties (no kā), novietoties tā, lai citi nepamanītu, nesaskatītu.
- zagties Virzīties, braukt tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti virzīties, braukt (par transportlīdzekļiem).
manīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV