zaglīgs
zaglīgs -ais; s. -a, -ā
zaglīgi apst.
1.Tāds, kas mēdz zagt.
PiemēriZaglīgs pusaudzis.
- Zaglīgs pusaudzis.
- Zirgu puisis, zaglīgs, patur.. labību pats.
- pārn. ..lunkani zaglīgā Zīmaļa, kas aizvien nozuda krūmos, lai aizlavītos uz kādu pļavu vai labības lauku,.. vai tā nebija kā otra kaimiņa neprecētā meita Zelma?
- pārn. ..Krišiņš [vārnulēns] bija apbrīnojami zaglīgs. Viņš zaga un slēpa nezināmās slēptuvēs.. vajadzīgus un nevajadzīgus sīkumus.
2.Tāds, kas cenšas palikt nepamanīts, dara ko neatļauti, slepeni.
PiemēriViņa sāka Jēci un Emmu novērot. Viņa kļuva viltīga, zaglīga, centās tos pārsteigt.
- Viņa sāka Jēci un Emmu novērot. Viņa kļuva viltīga, zaglīga, centās tos pārsteigt.
- Kāds zaglīgs, satuntuļojies stāvs izlien no telts un zogas uz upes pusi..
- Tikai kādu elpu sajutusi uz matiem, viņa pasviež galvu atpakaļ. Tā zaglīgā elpotāja ir skaistā Beņa..
- pārn. ..[tā] atkal bija viņa, kas uzgāja zaglīgās dējējas [vistas] un nodos mātei vāceli, pilnu ar olām.
2.1.Tāds (rīcība, skatiens u. tml.), kurā izpaužas vēlēšanās palikt nepamanītam, tāds, kas ir saistīts ar ko neatļautu, slepenu, tam raksturīgs.
PiemēriZaglīgi lavīties projām.
- Zaglīgi lavīties projām.
- Zaglīgi lūkoties apkārt.
- Tā vien likās, ka tuvumā slēpjas slepena, zaglīga acs..
- Viņa pārlaida zaglīgu skatienu māklera dīvainajam tērpam un.. arī zilajai kantora būdai.
- ..tiklīdz viņa klusi uz pirkstu galiem ienāca istabā, aiz sevis zaglīgi aizvērdama durvis, uzdegās gaisma.
- pārn. Viņa klausījās, kā ap māju uz pirkstgaliem staigā vējš.. Būtu tas aurojis un plosījies.. Nē, vējš staigāja zaglīgi un piesardzīgi..
- Meiteni pārņēma smags, sāpīgs mulsums. Nebija drosmes iet tālāk, tādēļ viņa klusiem, zaglīgiem soļiem bēga atpakaļ.
Stabili vārdu savienojumiZaglīgi soļi.
- Zaglīgi soļi — Klusi soļi, ar kādiem iet nolūkā palikt nepamanītam, neatklātam.
Avoti: 8. sējums