zaglīgs
zaglīgs -ais; s. -a, -ā
zaglīgi apst.
1.Tāds, kas mēdz zagt.
PiemēriZaglīgs pusaudzis.
2.Tāds, kas cenšas palikt nepamanīts, dara ko neatļauti, slepeni.
PiemēriViņa sāka Jēci un Emmu novērot. Viņa kļuva viltīga, zaglīga, centās tos pārsteigt.
2.1.Tāds (rīcība, skatiens u. tml.), kurā izpaužas vēlēšanās palikt nepamanītam, tāds, kas ir saistīts ar ko neatļautu, slepenu, tam raksturīgs.
PiemēriZaglīgi lavīties projām.
Stabili vārdu savienojumiZaglīgi soļi.
Avoti: 8. sējums