zagties
zagties zogos, zodzies, zogas, pag. zagos; refl.
1.Iet, doties tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) — par cilvēkiem.
PiemēriZagties ārā no mājas.
1.1.Virzīties, braukt tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti virzīties, braukt (par transportlīdzekļiem).
PiemēriVilciens kā izlocījusies čūska zogas pa krauju ezera krastam tik tuvu, ka brīžiem aizraujas elpa..
1.2.Skatīties (kādā virzienā) tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti vērsties (kur, kādā virzienā) — par acīm, skatienu.
PiemēriAcis tā vien zagās riņķī, un sirds uzbudinājumā kala, it kā Rīgas policija nodarbotos vienīgi ar viņa meklēšanu..
1.3.pārn. Pakāpeniski, nemanāmi sākties, kļūt sajūtamam (piemēram, par laikposmu, parādībām dabā).
PiemēriBet, salnas rīts kad puķu dobēs zogas, Viss rudens tīmekļos kā smalkās važās vīts, Es pamostos un ieraugu pa logu - Mans kareivīgais dārzs ir sagūstīts.
1.4.pārn. Neviļus, negribēti rasties (par psihiska stāvokļa izpausmi, parasti par asarām acīs).
PiemēriBet asaras viņai tomēr zagās acīs un uzkrita karstas uz kaulainajām rokām, kuras viņa saliktas turēja klēpī.
1.5.pārn. Neviļus, negribēti rasties, arī būt ar neviļu, negribētu virzību (piemēram, par domām). Neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
Piemēri..Volda domas zogas atpakaļ pagātnē, tās pārnes viņu pāri frontes līnijai..
Avoti: 8. sējums