Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zāģeris
zāģeris -ra, v.
Cilvēks, kas zāģē. Cilvēks, kas nodarbojas ar kokmateriālu izstrādi.
PiemēriVirs cirtēju.. galvām izmisīgi laidelējas un izmisīgi kliedz putni... Tie lūdz žēlastību savai ligzdai, bet žēlastības nav. Mazās zilās, baltās, raibās oliņas sašķīst zem zāģeru kājām un krītošo koku stumbriem.
Avoti: 8. sējums