zāģeris
zāģeris -ra, v.
Cilvēks, kas zāģē. Cilvēks, kas nodarbojas ar kokmateriālu izstrādi.
PiemēriVirs cirtēju.. galvām izmisīgi laidelējas un izmisīgi kliedz putni... Tie lūdz žēlastību savai ligzdai, bet žēlastības nav. Mazās zilās, baltās, raibās oliņas sašķīst zem zāģeru kājām un krītošo koku stumbriem.
- Virs cirtēju.. galvām izmisīgi laidelējas un izmisīgi kliedz putni... Tie lūdz žēlastību savai ligzdai, bet žēlastības nav. Mazās zilās, baltās, raibās oliņas sašķīst zem zāģeru kājām un krītošo koku stumbriem.
- ..purva bērzam tika notriekta miza, malkas zāģerim neuzmanīgi veļot tam visapkārt sazāģētus klučus.
- Māte mani.. iekārtoja kurpnieku artelī par malkas zāģeri. Pārī ar naktssargu.., uz ceļiem sniegā nometušies, garinājām klucēnos piecus resnus lapegļu baļķus.
Avoti: 8. sējums