zāģēt
zāģēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (visu, parasti koku vai tā daļu). Virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķiedru šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
PiemēriZāģēt mežā kokus.
Stabili vārdu savienojumiZāģēt zaru, uz kura pats sēž.
1.1.intrans.
PiemēriStrauji zāģējot, abiem sāka kūpēt pieres. Pauls nosvieda jērenīcu sniegā.
1.2.Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu). Šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
PiemēriZāģēt āzim ragus.
2.Nemākulīgi spēlēt (parasti stīgu instrumentus), radot nepatīkamas skaņas. Nemākulīgi spēlējot, radot nepatīkamas skaņas, skart (instrumenta stīgas).
Piemēri..Baha un Vivaldi šedevrus spēlējot, puisis vaibstījās.., vienaldzīgi zāģēdams stīgas.
2.1.intrans.; niev. Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā). Krākt.
Piemēri..Ane sāk klusu dziedāt, bet tad pati sabīstas. Aiztur elpu un klausās... Jēkabs tā kā sakustējās. Uz brīdi pārstāja krākt, bet nu jau zāģē atkal.
2.2.intrans.; pārn. Radīt raksturīgas, parasti nepatīkamas, balss skaņas — par dzīvniekiem.
Piemēri..kaut kur nomalē dzird ēzeļa žēlās gaudas, - zāģē kā ar zāģēšanu..
3.sar. Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., aizskart (kādu).
Piemēri«Mani sieva zāģē vienā zāģēšanā, ka mežacūkām labu mantu [kartupeļus] grūžot iekšā!» [Sūrojas mednieks.]
3.1.intrans.
PiemēriGaidu, kad tad beigu beigās ko sacīs, nevaram tak šitā sēdēt kā divi mēmie. Būtu nu ko pārmetusi, sākusi zāģēt, tad varētu spirināties pretī.
3.2.Sagādāt (kādam) nepatikšanas, ciešanas, kaitēt (kādam).
Piemēri«..[internāta pārzine] tagad tevi zāģēs ilgu laiku. Tāpēc, ka cirties šai pretī,» pavadone nobrīdināja..
3.3.intrans.
Piemēri..šis ar mani lielajā. Maiņas reizēs pat labdienu vairs godīgi nesaka, tikai norūc kaut ko zem deguna un zāģē, kur vien varēdams: te atbrauc vēlāk uz maiņu, te noklusē kādu pamanītu defektu..
Stabili vārdu savienojumiZāģēt nervus (kādam).
Avoti: 8. sējums