pamanīt
pamanīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Ieraudzīt, arī saskatīt.
PiemēriBija jau liela gaisma, kad Ģirts, tuvojoties krustcelēm, pamanīja divus pretimnācējus..
1.1.Uztvert (pēc kādām pazīmēm), parasti, atšķirot no citiem. Ievērot.
PiemēriViņa garo augumu ar askētiska mūka seju citu pulkā pamanīja tūliņ, kaut arī viņš stāvēja aizmugurē.
2.Uztvert, arī sajust (piemēram, ar dzirdi, ožu).
PiemēriPamanīt gruzduma smaku.
3.Konstatēt, atklāt.
PiemēriPamanīt trūkumus.
Avoti: 6-1. sējums