pamāt
pamāt -māju, -māj, -māj, pag. -māju; intrans.
1.Māt (parasti vienu reizi) un pabeigt māt.
Piemēri«Jūs no tā lainera?» viņš apjautājās, pamādams ar galvu uz padomju kuģa pusi.
- «Jūs no tā lainera?» viņš apjautājās, pamādams ar galvu uz padomju kuģa pusi.
- «Bet jūs.. mēs sauksim par «Resno»,» viņš pamāja ar zīmuļa galu uz Vili.
- «Upenieks?» Mārtiņš ievaicājas, vedējā labi noskatījies. Tas apstiprinādams pamāj ar galvu.
- Izrādījās, ka arī svešajam te ir daudz paziņu. Dažam viņš pamāja, citam padeva roku..
1.1.trans. Savienojumos «pamāt sveicienu», «pamāt sveikas», «pamāt ardievas»: mājot sveicināt, atvadīties.
Piemēri..viņa tikai iztālēm pamāj Lūsim sveicienu un aiziet savu ceļu.
- ..viņa tikai iztālēm pamāj Lūsim sveicienu un aiziet savu ceļu.
- ..sveikas pamāju tiem mežiem, Kas aiz nokvēpušās sādžas rijas stāv.
- Es pamāju ardievas pēdējiem pilsētas namiem..
2.Neilgu laiku, mazliet māt.
PiemēriBrīdi pamāt aizbraucējiem ar lakatiņu.
- Brīdi pamāt aizbraucējiem ar lakatiņu.
- Pamāt ar ziediem, sagaidot atbraucējus.
- pārn. Kuģītis aiziet un atvadām pamāj mums ar baltu putu lakatu.
Avoti: 6-1. sējums