pamanīties
pamanīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; sar.
1.Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt). Izmanīties (2).
PiemēriGerda pati bij pamanījusies piesēst turpat pie durvīm..
1.1.Veikli pagūt vai spēt (ko izdarīt) — par dzīvniekiem.
Piemēri..runcis pamanījās iesprukt sētas spraugā...
1.2.Izturēties, rīkoties veikli, uzņēmīgi, attapīgi (parasti, lai ko panāktu).
Piemēri..ja Made pati nepamanījās ēdamās reizēs, neviens viņu pie galda neaicināja.
Avoti: 6-1. sējums