notvert
notvert -tveru, -tver, -tver, pag. -tvēru; trans.
1.Panākt un satverot aizturēt, apturēt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
PiemēriCensties notvert izbēgušo jēru.
1.1.Atrast un aizturēt (piemēram, likuma pārkāpēju).
PiemēriNotvert spiegus.
1.2.Sagūstīt, nomedīt, nozvejot.
PiemēriNotvert lapsu lamatās.
1.3.Atklāt, pieķert (darām ko neatļautu, nevēlamu).
Piemēri..mamma notver savu meiteni tupam pie radio un aizrautīgi klausāmies.
2.Sastapt (kādu), parasti ar pūlēm, grūtībām.
PiemēriNotvert paziņu mājās.
3.Atrast, atklāt, arī ieraudzīt (ko vajadzīgu, vēlamu).
Piemēri..astronomam tā bija konkrēta, meklēta un beidzot fokusā notverta zvaigzne..
3.1.Uztvert, pamanīt.
PiemēriIva mēģināja notvert Saluma skatienu. Taču viņš raudzījās pāri tās galvai.
3.2.Atrast, izvēlēties (parasti izdevīgu, piemērotu laikposmu, laika momentu).
PiemēriNotvert īsto mirkli.
Stabili vārdu savienojumiNotvert (arī noķert, pieķert) sevi. Notvert (kā) pavedienu.
Avoti: 5. sējums