notvīkums
notvīkums -a, v.
Rezultāts → notvīkt1. Nosarkums.
PiemēriTaču jau pēc brītiņa [meitenes] pašas sejā iesitās spējš notvīkums.
- Taču jau pēc brītiņa [meitenes] pašas sejā iesitās spējš notvīkums.
- pārn. Pretējā nogāzē zied bumbiere.. Ziedi skaidri, balti, bez mazākā notvīkuma.
Avoti: 5. sējums