notvīkt
notvīkt -tvīkstu, -tvīksti, -tvīkst, pag. -tvīku; intrans.
2.Pārkarst, izslāpt karstumā, tveicē.
PiemēriŠķiet - vēsu avotu tu atradis Un nu tam pretī liecies notvīcis.
Avoti: 5. sējums
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi