nosarkt
nosarkt -sarkstu, -sarksti, -sarkst, pag. -sarku; intrans.
1.Palielinoties asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām). Kļūt tādam, kam asiņu, pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku).
PiemēriNosarkuši vaigi.
- Nosarkuši vaigi.
- ..viņa saņēma dāvanu - koraļļu kakla rotu, kas lika viņas sejai priekā viegli nosarkt.
- ..redzama apaļa, tumšzaļā bruņu cepure un salā nosarcis deguns.
- ..kur ir tāda meita, kas spēj paiet viņam garām neatskatījusies un nenosarkusi?
- pārn. ..Pildīsies man elkšņu mizas tarba Saulē nosarkušām zemenēm Un ar saldām meža avenēm.
- Silabriedis nosarka līdz ausīm.
Stabili vārdu savienojumiNosarkst kā (vārīts) vēzis (arī kā biete).
- Nosarkst kā (vārīts) vēzis (arī kā biete) sar. — Ļoti nosarkst.
- Nosarkt (arī piesarkt, sasarkt, retāk pietvīkt) līdz ausu galiem (arī līdz ausīm) — Ļoti stipri nosarkt.
1.1.Kļūt sarkanam, sārtam (sarkanā, sārtā gaismā).
PiemēriMākoņi nosarkst saulrietā.
- Mākoņi nosarkst saulrietā.
- Viņa.. paskatījās uz nosarkušo debess malu, kur nesen bija nogrimusi saule.
Avoti: 5. sējums