Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
notveicēt
notveicēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; pareti
Tveicēt, pakļaut karstuma iedarbībai un pabeigt tveicēt, pakļaut karstuma iedarbībai.
PiemēriIlgi viņš ložņāja pa notveicēto kaņepju audzi.
Avoti: 5. sējums