notveicēt
notveicēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; pareti
Tveicēt, pakļaut karstuma iedarbībai un pabeigt tveicēt, pakļaut karstuma iedarbībai.
PiemēriIlgi viņš ložņāja pa notveicēto kaņepju audzi.
- Ilgi viņš ložņāja pa notveicēto kaņepju audzi.
- pārn. ..Visa vecā dzīve nomesta; Nomazgāts viss un notveicēts..
Avoti: 5. sējums