atģisties
atģisties -ģiedos, -ģiedies, -ģiedas, pag. -ģidos; refl.
1.Pēkšņi saprast, aptvert. Atjēgties.
Piemēri«Bet šovakar pietiks runāt,» viņš atģidās, «tu esi atbraukusi tālu ceļu, tik daudz pastāstījusi.»
- «Bet šovakar pietiks runāt,» viņš atģidās, «tu esi atbraukusi tālu ceļu, tik daudz pastāstījusi.»
- «Kā tu, dēliņ, teici?» māte iztapīgi ieprasās, bet tūliņ atģiedas. «Ak jā... karsts jau nu te ir. Krāsni šorīt kurinājām.»
1.1.Pēkšņi atcerēties (ko aizmirstu).
Piemēri..viņi jau brauca mājup. Pusceļā meitene atģidās, ka aizmirsusi slēpes..
- ..viņi jau brauca mājup. Pusceļā meitene atģidās, ka aizmirsusi slēpes..
- ..[māte] atģidusies, ka meitenīte palikusi viena. Mudīgi skrējusi atpakaļ, bet meitene - kā ūdenī iekritusi.
1.2.Pēkšņi pamanīt un saprast (ko).
PiemēriVecais Karlo papukšķināja pīpi un atģidās, ka uguns izdzisusi.
- Vecais Karlo papukšķināja pīpi un atģidās, ka uguns izdzisusi.
- Aiziet līdz pretējai sienai un tikai tad atģiedas, ka nav trāpījis durvīs.
- Laukā notika kaut kas neizprotams. Viņš piegāja pie loga, taču baigajā tumsā nekā nevarēja saredzēt. Paberzējis miegā pietūkušos plakstus, atģidās - vējš!
2.Atjēgties1.
PiemēriAtģisties no bailēm.
- Atģisties no bailēm.
- Zēns bija pagalam samulsis. Viņš atģidās tikai tad, kad svešais apsēdās blakus pie stūres.. un sāka braukt.
- Edgars savu iekšējo cīņu ugunīs aizdedzies tā, ka pat pēc izrādes.. nav atģidies no.. mūzikas pārdzīvojuma.
- Viens bija pie mums ienācis noreibis un sāka nezin ko dziedāt. Citi braucēji paskatījās uz viņu kā izbrīnījušies un bargi. Viņš atģidās, apklusa..
Avoti: 1. sējums