Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atmanīt
atmanīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; sar.
1.Salūst.
PiemēriNeviena locekļa neatmanīju.
2.Atģist, aptvert.
PiemēriVecā kroga drupu vairs nebija. Viņš [sirmgalvis] pat nevarēja vairs atmanīt, kur tās īsti bijušas.
Avoti: 1. sējums