Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piemanīties
piemanīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu bridi) pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pielavīties.
PiemēriDroši vien [zirgs], kamēr pieguļnieks guļ, vai nu Ozoliņu rudziem piemānījies, vai turpat gar ežmalu pietempies līdz kaklam..
Avoti: 6-2. sējums