piemājot
piemājot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
Dzīvot, atrasties (kur, kādā vietā).
PiemēriTe piemājo cilvēki, kam sava turība un galvenais - lepnums nav maizē apēsts.
- Te piemājo cilvēki, kam sava turība un galvenais - lepnums nav maizē apēsts.
- Iniņa apklausās, vai kaut kur nav dabūjams kāds jauks kaķis, kas varētu piemājot šais divās istabiņās.
- Cauruma tuvumā pamanīju dažus apgrauztus kaulus. Varbūt kāds suns te agrāk piemājojis.
- pārn. Man pati interesantākā likās.. pirmā patstāvīgā universitātes ēka, celta 1563. gadā, kur tagad piemājo pilsētas bibliotēka un muzejs.
Avoti: 6-2. sējums