piemākties
piemākties -mācos, -mācies, -mācas, pag. -mācos; refl.
1.Mazliet apmākties (parasti par debesīm).
PiemēriPievakarē debesis piemācās, sāka smidzināt lietus.
- Pievakarē debesis piemācās, sāka smidzināt lietus.
- Varbūt nākamo nakti atkal piesals, bet šobrīd debesis bija piemākušās, drīzāk jau uzlīs lietus vai uznāks migla..
- Saraustīti, balti padebeši plūda pa augšu. Saule piemācās.
1.1.Kļūt tādam, kad debesis ir mazliet mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu).
PiemēriLaiks bij piemācies. Debesis pelēkas kā nebalināts linu audeklis.
- Laiks bij piemācies. Debesis pelēkas kā nebalināts linu audeklis.
- Piemākusies diena gāja uz beigām. Ass ziemeļrītenis pa debesu klajumu dzenāja pinkainus mākoņu barus..
- Rīts bija piemācies, un cilvēku sejas izskatījās pelēkas kā debesis.
1.2.pārn. Kļūt mazliet skumjam, drūmam, arī īgnam.
Piemēri..šo vārdu nosaucot, jaunā miliča seja piemācās.
- ..šo vārdu nosaucot, jaunā miliča seja piemācās.
Avoti: 6-2. sējums